Ir dienas, kad ledusskapis šķiet kā vienīgais risinājums 😅 Nogurums, stress, garlaicība… un roka jau sniedzas pēc uzkodas. Bet vai tas tiešām ir izsalkums? Vai arī veids, kā nopirkt sev mierinājumu?
Šajā rakstā sapratīsi, kā atšķirt fizisku izsalkumu no emocionālās ēšanas un pārēšanās, kā arī kā nepieņemt impulsīvus lēmumus, kas maksā gan naudu, gan pašsajūtu. Praktiski, vienkārši un bez vainas sajūtas.
Ātrā pašpārbaude pirms ēšanas
Pirms atver ledusskapi vai dodies uz veikalu, izskrien cauri šiem punktiem:
- Vai es jūtu tukšuma sajūtu vēderā?
- Vai es būtu gatavs apēst arī vienkāršu maltīti (ne tikai našķi)?
- Kad es pēdējo reizi ēdu?
- Vai šobrīd jūtu stresu, garlaicību vai nogurumu?
- Vai ēšana atrisinās manu problēmu… vai tikai to atliks?
- Vai es pēc tam jutīšos labāk vai vainīgs?
Ja vairākas atbildes ved uz emocijām, nevis fizioloģiju, iespējams, tā ir emocionālā ēšana un pārēšanās.
Kā atšķirt izsalkumu no emocijām
Fiziska izsalkuma pazīmes
Fizisks izsalkums parādās pakāpeniski. Tas nav dramatisks.
- tukšuma sajūta vēderā
- enerģijas kritums
- koncentrēšanās grūtības
- vēlme ēst jebko, ne tikai konkrētu produktu
Svarīgi, fizisks izsalkums pazūd pēc ēšanas. Loģiski.
Emocionālās ēšanas signāli
Te viss notiek ātrāk 😬
- pēkšņa vēlme pēc konkrēta ēdiena (parasti salda vai sāļa)
- “man vajag tagad” sajūta
- ēšana bez izsalkuma
- pēc ēšanas, smagums vai vainas sajūta
Ja tas atkārtojas bieži, vērts iedziļināties. Par šo plašāk vari palasīt arī šeit emocionālā ēšana.
Kāpēc tas ietekmē arī maku
Emocionāla ēšana bieži ir impulsīva. Un impulsi maksā.
Pēc Netcredit.lv datiem cilvēki bieži aizņemas nelielas summas ikdienas tēriņiem, tostarp pārtikai. Tas nenozīmē, ka ēdiens ir problēma, problēma ir nekontrolēti ieradumi.
Tipisks scenārijs
nogurums → veikals → našķi → vairāk nekā plānots → tukšāks konts
Un tas atkārtojas.
Vienkārši jautājumi, kas palīdz apstāties
Nākamreiz, kad gribas kaut ko garšīgu, uzdod sev
Ko es patiesībā jūtu?
Nosauc emociju. Stress? Garlaicība? Vientulība?
Nosaukšana jau pati par sevi mazina impulsu.
Ko man patiesībā vajag?
- atpūtu
- klusumu
- kustību
- sarunu
Ēdiens reti ir īstā atbilde.
Vai ir alternatīva?
Ja ir kaut neliela pauze starp impulsu un darbību, tu jau esi uzvarējis pusi situācijas.
Budžatem draudzīgas alternatīvas
Nevajag sev visu aizliegt. Vajag aizvietot.
Ātrās nomaiņas idejas
- salduma vietā, tēja vai ūdens ar citronu
- uzkodas vietā, īsa pastaiga
- “atlīdzības ēdiens” → 20 minūtes bez ekrāniem
- stress → elpošana vai kustība
Mazie ieradumi, kas strādā
- iepirkties ar sarakstu
- neiet uz veikalu izsalkušam
- turēt mājās vienkāršu, lētu ēdienu
- noteikt “pauzes brīdi” pirms ēšanas
Šeit liela nozīme ir arī videi, ja virtuve ir sakārtota un funkcionāla, veselīgas izvēles kļūst vienkāršākas un lētākas, kā aprakstīts rakstā Vai funkcionāla virtuve palīdz ēst veselīgāk un lētāk.
Kā ķermenis reaģē uz haotisku ēšanu
Mūsu ķermenis nav robots. Tas reaģē uz režīmu.
Neregulāra ēšana un pārēšanās var ietekmēt gremošanu, enerģiju un pat hormonus. Piemēram, karstums jau pats par sevi ietekmē organisma darbību un pašsajūtu, kā skaidrots rakstā par karstuma ietekmi. Ja tam pievieno haotisku ēšanu, ķermenim kļūst vēl grūtāk pielāgoties.
Stabilitāte palīdz. Arī vienkāršībā.
Ko darīt nākamreiz
Nākamreiz, kad roka sniedzas pēc ēdiena bez skaidra iemesla
apstājies uz 30 sekundēm
uzdod sev vienu jautājumu
izdari vienu alternatīvu darbību
Nav jābūt perfekti. Pietiek ar vienu apzinātu izvēli dienā.
Ar laiku tas kļūst vieglāk. Un lētāk. Un mierīgāk 🙂
